Mēs Jēzus silītē

„Redzi, jums šī zīme: jūs atradīsiet bērniņu,
autos ietītu un silē gulošu.”  Lk. 2:12

Kad tuvāk aplūkojam bērna silīti, mēs sastopamies ar stāstu par Noasu un viņa šķirstu. Noasa šķirsts Bībelē ir ļoti neparasta konstrukcija, kurai bija maz kopīga ar lielo kuģu diženumu un krāšņumu. Šķirstā bija daudz trūkumu un nepilnību – nebija buru, stūres, pieredzējušas apkalpes. Tas vairāk atgādināja lielizmēra koka kasti nekā kuģi. Šim šķirstam nebija ārējā spožuma, taču tam bija viens nozīmīgs uzdevums: saglabāt pasaules dzīvību. Šodien šādus šķirstus var atrast Ukrainā, kur dzemdību nami iekārtoti pagrabos, lai pasargātu jaundzimušos no pāragras nāves. Noass nebija kuģa kapteinis – Dievs pats vadīja šķirstu cauri lietum un vētrām, sargādams tā dārgo kravu – cilvēkus. Dieva ļaudis kopā ar dzīvniekiem peldēja glābšanas lādē, drošībā un pasargāti no visām vētrām. Silīte ir kā Dieva mīlestības apliecinoša zīme. Evaņģēlists Lūka, stāstot Ziemassvētku stāstu, piedāvā mums bērniņu Jēzu silītē, rakstot: „Redzi, jums šī zīme: jūs atradīsiet bērniņu, autos ietītu un silē gulošu.” Kāpēc mums tas būtu jāuztver kā zīme? Dievnamā to varam izjust skaidrāk – baznīca ir kā Noasa šķirsts, kas ceļo cauri pasaules vētrām un glābj dvēseles no pazušanas un noslīkšanas. Cik labi ir būt drošībā un zināt – mana dvēsele šeit ir glābta! Baznīca pasaules vētrās var šķist tikpat trausla un ievainojama kā lopu silīte, taču tā pārvar visus pārbaudījumus, kā Noasa šķirsts, nesot glābšanu un cerību.