Marts
Lai top gaisma

Pirmajā arheoloģiskās izpētes dienā Tukumā atklāj unikālas senlietas

iesūtīts: 2020.06.19 08:15
Ar Valsts kultūrkapitāla fonda, Tukuma novada Domes un Tukuma evaņģēliski luteriskās draudzes finansējumu š.g. 16. jūnijā uzsākta arheoloģiskā izpēte pie Tukuma evaņģēliski luteriskās baznīcas projektā “Tukuma evaņģēliski luteriskās baznīcas viduslaiku kapsētas arheoloģiskais mantojums”.

Pirmajā izpētes dienā, jau zemes augšējos slāņos, pie baznīcas sakristejas atrasti apbedījumu kauli, vairākas saktas un to fragmenti, dažādi metāla priekšmeti – piekariņš, 17. gs. monēta, bronzas adata, vairākas zārku naglas, franču armijas Lebel sistēmas šautenes (1886) patronas čaulīte, kuru izmantoja arī Latvijas karaspēka Atsevišķās studentu rotas karavīri 1919. gadā, kā arī vairāki dievnama interjera vēsturei interesanti krāsns podiņu fragmenti. Ļoti rets atradums ir par riņķsaktu pārveidota 15. gs. pakavsakta. Izrakumu vietā pie sakristejas atradušās senlaiku kaulu kambari. 14.-18. gs. kapsēta aizņēmusi arī daļu no tagadējās Lielās ielas un Brīvības laukuma. Arheoloģiskā izpēte šobrīd turpinās zonā, kur 19. un 20. gs. mijā cieši blakus sakristejai atradies zivju tirdzniecības paviljons.

Arheoloģiskie izrakumi aptvers 80 kvadrātmetrus lielu teritoriju pie baznīcas ziemeļu un austrumu daļas. Darbu atļauju Dr. hist. Rūdolfam Brūzim jūnija vidū izsniedza Nacionālās kultūras mantojumu pārvaldes Arheoloģijas nodaļas speciālisti. Izpētes darbos pie Tukuma baznīcas līdzdarbojas Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes studenti Gundega Skagale un Kārlis Fogelis, novadpētnieks Andrejs Planders un vēstures skolotājs Gints Liepiņš. 

Izpētes projekts paredz izglītot skolu jaunatni. Darbu gaitā paredzēts sagatavot meistarklases, kas ietvers videomateriālus skolniekiem un pedagogiem par arheoloģijas pētniecības metodēm un Tukuma viduslaiku sabiedrību.

Lai informētu nozares ekspertus – reģionālo muzeju, tūrisma un kultūras nozares speciālistus, vēstures skolotājus, žurnālistus un citus interesentus, tiks rīkots informatīvs seminārs par arheoloģiskajos izrakumos atrastajām kultūras mantojuma vērtībām.

Pirmos arheoloģiskos pētījumus pie Tukuma baznīcas 1940. gadā veicis arheologs Pēteris Stepiņš. Apjomīgākus darbus 2003. gadā organizējis Mārtiņš Ruša, kad iegūts 1069 indivīdu osteoloģiskais materiāls. Savukārt 2019. gada rudenī arheoloģisko uzraudzību nodrošināja Una Cine, iegūstot ziņas par 312 apbedītajiem. Tostarp izpētīti deviņi apbedījumi un pārapbedījumi. Pērn atrasts Ziemeļkurzemes pilsētu baznīcu kapsētām netipiski daudz (ap 250 vienību) monētu, rotas lietu un nažu, kas doti līdzi mirušajiem. Ļoti rets atradums bija krustakmens ar iekaltu teitoņu krusta attēlu. Starp atradumiem pie Tukuma baznīcas izceļams Kurzemes hercogistes baznīcu kapsētās otrais brokāta atradums, kas rotājis ap 35 gadus veca vīrieša vestes vai svārku malu.

Valsts kultūrkapitāla fonda finansējums projektā – 4000 EUR, Tukuma novada Domes finansējums – 4000 EUR, bet Tukuma evaņģēliski luteriskās draudzes finansējuma daļa sastāda 1069 EUR. Projektu vada Tukuma evaņģēliski luteriskās baznīcas atjaunošanas fonda vadītājs Mārcis Zeiferts.

 

« atpakaļ

Mazais svētbrīdis

Jo Dievs tā pasauli mīlēja, ka deva Savu Vienpiedzimušo Dēlu, lai ikviens,
kas Viņam tic, nepazustu, bet tam būtu mūžīgā dzīvība.
Jņ 3:16

Pasha – Lielā piektdiena

Hoz 6:1–6; 2Moz 12:1–13; Jņ 18:1–19:42
Ps 22; Jes 52:13–53:12; Ebr 10:16–25 vai Ebr 4:14–16, 5:7–9; Jņ 18:1–19:42

Krāsa: melna vai purpursarkana

Un to vietu, kur Dievs ar viņu bija runājis, Jēkabs nosauca vārdā Bētele – Dieva nams.
1Moz 35:15

Bet centurions un tie, kas kopā ar viņu sargāja Jēzu, redzēdami zemestrīci un visu, kas notiek, ļoti sabijās
un teica: "Patiesi šis bija Dieva Dēls!"
Mt 27:54

Rdz 3:1–9, 19–33
1Pēt 1:10–20
Jn 13:36–38

Pierakstīties jaunumiem

Lūdzu pierakstieties jaunumiem, ja vēlaties epastā regulāri saņemt lapiņu un citas draudzes aktualitātes

INFORMĀCIJAS LAPIŅA

LELB Tukuma draudze © 2013. Visas tiesības paturētas. Dizains: Provincentrs; Programmatūra: GlobalPRO »