Pirmajā arheoloģiskās izpētes dienā Tukumā atklāj unikālas senlietas
Pirmajā izpētes dienā, jau zemes augšējos slāņos, pie baznīcas sakristejas atrasti apbedījumu kauli, vairākas saktas un to fragmenti, dažādi metāla priekšmeti – piekariņš, 17. gs. monēta, bronzas adata, vairākas zārku naglas, franču armijas Lebel sistēmas šautenes (1886) patronas čaulīte, kuru izmantoja arī Latvijas karaspēka Atsevišķās studentu rotas karavīri 1919. gadā, kā arī vairāki dievnama interjera vēsturei interesanti krāsns podiņu fragmenti. Ļoti rets atradums ir par riņķsaktu pārveidota 15. gs. pakavsakta. Izrakumu vietā pie sakristejas atradušās senlaiku kaulu kambari. 14.-18. gs. kapsēta aizņēmusi arī daļu no tagadējās Lielās ielas un Brīvības laukuma. Arheoloģiskā izpēte šobrīd turpinās zonā, kur 19. un 20. gs. mijā cieši blakus sakristejai atradies zivju tirdzniecības paviljons.
Arheoloģiskie izrakumi aptvers 80 kvadrātmetrus lielu teritoriju pie baznīcas ziemeļu un austrumu daļas. Darbu atļauju Dr. hist. Rūdolfam Brūzim jūnija vidū izsniedza Nacionālās kultūras mantojumu pārvaldes Arheoloģijas nodaļas speciālisti. Izpētes darbos pie Tukuma baznīcas līdzdarbojas Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes studenti Gundega Skagale un Kārlis Fogelis, novadpētnieks Andrejs Planders un vēstures skolotājs Gints Liepiņš.
Izpētes projekts paredz izglītot skolu jaunatni. Darbu gaitā paredzēts sagatavot meistarklases, kas ietvers videomateriālus skolniekiem un pedagogiem par arheoloģijas pētniecības metodēm un Tukuma viduslaiku sabiedrību.
Lai informētu nozares ekspertus – reģionālo muzeju, tūrisma un kultūras nozares speciālistus, vēstures skolotājus, žurnālistus un citus interesentus, tiks rīkots informatīvs seminārs par arheoloģiskajos izrakumos atrastajām kultūras mantojuma vērtībām.
Pirmos arheoloģiskos pētījumus pie Tukuma baznīcas 1940. gadā veicis arheologs Pēteris Stepiņš. Apjomīgākus darbus 2003. gadā organizējis Mārtiņš Ruša, kad iegūts 1069 indivīdu osteoloģiskais materiāls. Savukārt 2019. gada rudenī arheoloģisko uzraudzību nodrošināja Una Cine, iegūstot ziņas par 312 apbedītajiem. Tostarp izpētīti deviņi apbedījumi un pārapbedījumi. Pērn atrasts Ziemeļkurzemes pilsētu baznīcu kapsētām netipiski daudz (ap 250 vienību) monētu, rotas lietu un nažu, kas doti līdzi mirušajiem. Ļoti rets atradums bija krustakmens ar iekaltu teitoņu krusta attēlu. Starp atradumiem pie Tukuma baznīcas izceļams Kurzemes hercogistes baznīcu kapsētās otrais brokāta atradums, kas rotājis ap 35 gadus veca vīrieša vestes vai svārku malu.
Valsts kultūrkapitāla fonda finansējums projektā – 4000 EUR, Tukuma novada Domes finansējums – 4000 EUR, bet Tukuma evaņģēliski luteriskās draudzes finansējuma daļa sastāda 1069 EUR. Projektu vada Tukuma evaņģēliski luteriskās baznīcas atjaunošanas fonda vadītājs Mārcis Zeiferts.
