Kā zinātne raugās uz ticības lietām
Atšķirībā no iepriekšējās reizes, kad tikšanās noritēja pavēsajā baznīcā, šoreiz draudzes aktīvistes bija parūpējušās par siltu tēju un pīrādziņiem mājīgajās draudzes nama telpās. Taču – ne jau tas ir galvenais! Saruna – ja tajā skartā tēma interesē tik daudzus, ja runātājs ir patiesi gudrs un erudīts cilvēks – patiesībā varētu notikt jebkur!
Profesors I. Kalviņš runāja par to, kā zinātne attiecas pret reliģiju. Nav noslēpums, ka visos laikos, visā pasaulē ļoti daudzi zinātnieki, izdarot pētījumus un atklājumus, beigu beigās nonākuši pie secinājuma, ka... pasaule tapusi, pateicoties Radītājam! Ne no kā nekas nevar rasties, sacīja zinātnieks, un klausītāji tam varēja tikai piekrist. Dzīvība nerodas nejauši. Harmonija, kas valda pasaulē, ir kāda Gudra Prāta ieprogrammēta, Inteliģentā Dizaina radīta. Gēni, ko zinātne tagad atklājusi, patiesībā ir tikai antenas, ar kurām uztveram informāciju, ko mūsos ielicis Radītājs. Un elektroni kustoties no materiālās pasaules pāriet nemateriālajā.
Atbildot uz jautājumiem par vīrusiem, par cilvēka imūno sistēmu (Nav jābrīnās par šādiem jautājumiem – ziema taču ir ikgadējais gripas laiks!), Kalviņa kungs teica: ”Nekad, neviens nav redzējis, ka viens vīruss sapārotos ar citu vīrusu! Vīrusi var vairoties tikai saimniekā! Ja cilvēks saslims un izslimos attiecīgo slimību, normāla imūnsistēma atcerēsies šo vīrusu, tāpēc, piemēram, ar vienu un to pašu gripas paveidu divreiz saslimt nevar! Mēs varam saslimt tikai ar citu vīrusu izraisītu slimību.” Uz klātesošo jautājumu, vai tādā gadījumā profilaktiskā potēšanās pret gripu nav bezjēdzīga, zinātnieks varēja vien piekrist jautātājiem, ka šādas kampaņas organizē un masu medijos par problēmu uzpūš zāļu lielražotāju firmas. ”Politiķi neieklausās zinātniekos!” viņš teica.
Runājot par to, kā cilvēki posta dabu, Kalviņa kungs uzsvēra: ”Ja mēs nedarītu to, ko nedrīkstam, nebūtu daudzu problēmu!” Ļaunākais, ko cilvēka darbība nodara dabai, ir mežu izciršana un Pasaules okeāna piesārņošana ar naftas produktiem – no tā dabai visgrūtāk atgūties, jo mēs, cilvēki, izjaucam dabiskos procesus. ”Cilvēks Dieva planētu nespēj izsist no līdzsvara! Cilvēks var vienīgi... apēst visu, kas uz Zemes ir ēdams, un tāpēc iet bojā...”
Par mums, cilvēkiem, runājot, zinātnieks teica: ”Ne vien Dievs, arī cilvēks ir trīsvienīgs! Arī mēs sastāvam no miesas, gara un dvēseles.” Un, lai cik augstās domās par sevi cilvēks arī nebūtu, sevi par radošu būtni lepni saukdams, viņš var radīt tikai no tā, ko Dievs jau ir radījis!
Sarunas noslēgumā Kalviņa kungs pastāstīja par savas – Ikšķiles – draudzes darbību, par savas pilsētas Dievnama atjaunošanas pieredzi, un tukumnieki nolēma: pavasarī, vasarā, kad laiks kļūs siltāks, uz Ikšķili noteikti jāizbrauc!
Marija Anmane, "Neatkarīgās Tukuma ziņas"
